Alises Baužes vēstījums Latvijas skolu jaunatnes radošo literāro darbu konkursā

 “Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai.”

Gunārs Astra. Sirdī ticot Latvijai.

Ticība sev – tas ir kāds neaprakstāms iekšējs garīgs un emocionāls spēks, kas cilvēkam liek tiekties uz to, par ko, iespējams, ir aizliegts pat sapņot. Ticību sevī  atrast nav viegli. Dažādu iemeslu dēļ tas ne vienmēr sekmējas ar panākumiem, kā arī tas ne vienmēr ir iespējams. Rodas jautājums, kas gan var ietekmēt un liegt cilvēka prātam un iekšējai pasaulei atrast sevi, savu ideālu un ticību tam. Apspiestība - kā emocionālā, tā politiskā! Gaisā virmojošs aizliegums paust brīvu viedokli par pastāvošo kārtību un politiskajiem uzskatiem, aizliegums veicināt savas tautas un valodas, tās vērtību uzplaukumu, aizliegums iestāties par taisnību un pieprasīt to no cilvēkiem, kuri pārstāv pie varas esošo iekārtu. Aizliegums, kas nekur nav rakstīts vai jebkādā citādā veidā oficiāli dokumentēts kā aizliegta darbība, bet tomēr ir jūtams gaisā kā saspīlējums, par ko visi nojauš, bet neviens par to nerunā.

 Cilvēkam ir jābūt visādā veidā emocionāli spēcīgam un garīgi attīstītam, lai ignorētu visus šos ārējos apspiestības faktorus un tomēr atrastu ticību sevī. Tomēr cik ļoti apbrīnojamai ir jābūt cilvēka gribai, sparam, enerģijai un drosmei, lai tas šādā apspiestības laikā spētu ticēt sev, Latvijai, tās brīvībai un neatkarībai. Laikā, kad tas varēja būt tikai sapnis. Lūk, tik apbrīnojama arī ir brīvības cīnītāja Gunāra Astras personība! Paveikts ir daudz. Sapnis ir piepildīts, un nu tas ir pilnīgi reāli – mēs to realitātē baudām, dzīvojot brīvā, neatkarīgā valstī. Mums, latviešiem, ir sava brīvā valsts, mums vajadzētu pie tās turēties visiem spēkiem, jo tik daudz ir nesti upuri, lai šodien mēs varētu saimniekot savā valstī un brīvi paust savus uzskatus. Bet cilvēki aizbrauc, valdība tiek kritizēta, izglītības sistēma noniecināta, vērtības aizmirstas. Vai mēs maz esam pelnījuši dzīvot uz šīs brīvās zemes, par kuru daudzi ir gadiem cīnījušies? Vai tiešām tas, kas notiek tagad, ir tas, par ko cīnījās Gunārs Astra un citi brīvības cīnītāji?

 Gunārs Astra ir iedvesmojoša personība. Viņa uzskati un bezbailība, izdarītais tēvzemes labā motivē ikvienu kaut ko darīt un sasniegt šeit, Latvijā, nevis kur citur pasaulē. Es lepojos, ka manas tautas vēsturē ir šāds cilvēks un ka tādi ir bijuši vairāki. Manuprāt, katram latvietim ir jābūt neizsakāmi lepnam un pateicīgam par šodienas Latviju. Vēlos kritizēt katru, kurš atļaujas noniecināt savu tēvzemi, sūdzēties par to vai jebkādā citā veidā nomelnot. Latvija ir tāda, kādu paši to veidojam. Ne jau valdība  ir lēmusi, kāda būs Latvija - tās izglītība, kultūra, vide un viss pārējais. Tie esam mēs - tauta, kam rokās ir vara un teikšana pār savu valsti. Mūsu vēlmes un vajadzības tiek uzklausītas visa neatkarības iegūšanas ceļa laikā. Tautai ir nepieciešama balss. 1983. gadā tiesas sēdē Gunārs Astra bija mūsu tautas balss. Viņš cīnījās nevis par savām vēlmēm un uzskatiem, bet par savas tautas kopējo labumu. "Es respektēju savas tautas gribu," viņš teica. Tas nozīmē, ja tauta būtu izvēlējusies valsts pārvaldes formu padomju iekārtu, tā nebūtu bijusi Gunāra Astras cīņa, tā nebūtu arī citu viņa laikabiedru cīņa.

Šodien par šo balsi varam saukt valdību. Ja netiekam sadzirdēti pareizi vai netiekam sadzirdēti vispār, mums ir iespēja to darīt atkārtoti, skaļāk un efektīvāk, jo tas nav aizliegts.  Es uzskatu, ka katrs esam savas laimes kalējs un arī Latvijas nākotne ir mūsu rokās, jo dzīvojam demokrātiskā valstī, kur ir visas iespējas tikt uzklausītam. Ir tikai jāgrib un precīzi jāformulē savs vēstījums, lai netiktu jaukti un pārprasti dažādi jēdzieni, jo, kā zināms, jebkuru sacīto var interpretēt tik daudz dažādās variācijās, ka nav brīnums, ka sacītais var zaudēt domu un jēgu, līdz ar to svarīgumu un nozīmīgumu. Manuprāt, mums katram ir jāzina un jādefinē, kas mūs neapmierina vai traucē apkārtējā vidē un sistēmā, un jāizsver, vai vispār ir kādi reāli risinājumi, pirms kritizējam, ja nekas no valsts vai pašvaldības puses netiek darīts. Saskatīt problēmas un kritizēt - tas ir ceļš, kuru izvēlas vairums cilvēku ar atrofētu un negatīvu domāšanu, jo nav spējīgi piedāvāt risinājumu. Saskatīt problēmu un aktīvi meklēt veidu, kā to atrisināt - katra pilnvērtīga pilsoņa pienākums, ja vien viņam ir svarīga vide, kurā dzīvojam. Tautai tika iedots māls - neatkarīga valsts, pārējais ir  mūsu pašu rokās.

Iepriekš minēju, ka Gunārs Astra man ir iedvesmas tēls. Es cienu šo personību tāpat kā cienu šo valsti un izjūtu dziļu lepnumu par visiem tās sasniegumiem. Jā, man ir kauns un man ir žēl savas tautas, ka tās balss – valsts prezidents - savas paviršības dēļ apkauno mūsu valsti un tautu ar zemām svešvalodu zināšanām vairāku valstu oficiālā sanāksmē tā vietā, lai izmatotu savu valsts valodu. Cienīsim savu tautu un kopsim tās intelektu kā mājās, tā arī publiskajā telpā!

Bet, neskatoties uz šāda veida neveiksmēm, tautas patriotisms un saliedētība nemazinās, tas īpaši ir jūtams patriotu mēnesī novembrī. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka gandrīz ikkatrs Latvijas pilsonis šajā mēnesī par pienākumu uzskata nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti pie apģērba - tas taču nav minēts nekādos nedz valsts, iestāžu, nedz arī  skolu kārtības reglamentos vai noteikumos, bet tomēr šomēnes ik rītu, dodoties ārpus mājām, piespraužu šo svinīgo patriotisma ziņnesi. 11.novembra vakarā, lietainā un vējainā, tik drēgnā un vēsā, ka jebkuru citu dienu šādos laika apstākļos būtu saprotami pavadīt omulīgās telpās, dodos piemiņas gājienā. Gaisā burtiski strāvo patriotisms un mīlestība pret Latviju. Protams, ka pa ielu mēs neejam un neatzīstamies valstij mīlestībā, bet tas ir jūtams, vērojot ļaužu pārpilnās ielas. Vēja dēļ lāpas gājiena laikā nākas no jauna aizdegt desmitiem reižu, bet tas nesamazina cilvēku pulku, kuri svinīgi dodas gājienā. Jūtos neizsakāmi priecīga par tiem jauniešiem, kuri savus ārzemju draugus, kuri ieradušies ciemos, arī aicina līdzi gājienā un iepazīstina ar latviešu tautas garu. Tas vien pierāda, ka mūsdienu jauniešiem ir svarīga savas zemes pagātne un vēsture. Mums vēl ir patriotiski noskaņoti jaunieši, kuri ciena savu tautu un tās vērtības, tās tiks nodotas  tālāk viņu ģimenēs. Uz šādiem jauniešiem balstās Latvija.

Neatkarības pamats ir drošība. Divdesmit pirmajā gadsimtā uz mūsu zemes karš nav plosījies. Mūsdienās Latvijas karavīri stāv  sardzē ne tikai par valsts neatkarību, bet arī par Gunāra Astras ideāliem. Līdzās viņiem ir arī NATO daudznacionālā bataljona karavīri. Jā, Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan arī NATO dalībvalsts. Toreiz, 1983. gadā, par to varēja tikai sapņot gan Gunārs Astra, gan ikviens Latvijas iedzīvotājs. Šodien tā ir realitāte. Un mūsu ikviena pienākums ir ne tikai nosargāt, bet arī kopt nosargāto. Tas ir arī mans pienākums.

Man šobrīd ir 18 gadi. Es esmu dzimusi brīvā Latvijā. Un arī no manis ir atkarīgs, kāda būs tās nākotne. Mācoties Grobiņas ģimnāzijas 12. klasē, uzskatu par pienākumu mācīties tikai ļoti labi, lai kvalitatīvi nokārtotu valsts eksāmenus. Papildus mācību darbam skolā esmu iesaistījusies projektā, kurā apgūstu uzņēmējdarbības pamatus un piedalos dažādos konkursos, lai iegūtu pieredzi un zināšanas. Tas man palīdzēs  dibināt uzņēmumu savā dzimtenē. Uzskatu, ka mūsu zemē ir pietiekami daudz perspektīvu un jaunieši ir pelnījuši kvalitatīvas darba vietas savā valstī pēc studiju beigšanas, nevis ārpus Latvijas. Tāds arī ir mans nākotnes mērķis - radīt kvalitatīvās darba vietas un piedāvāt tās darba tirgū. Piedalos arī dažādos konkursos, piemēram, žurnālistikas un mediju pratības konkursā “Pilna doma” veidoju darbu pētnieciskajā žurnālistikā. Galvenais nosacījums tam bija precīzu faktu un jēdzienu izmantošana, lai visā pieejamā informācijas plūsmā tiktu izvērtēta kvalitatīva un patiesa informācija, par ko  bija iestājies arī Gunārs Astra. Es dziļi sirdī cienu savu valsti un tautu, jūtos tai piederīga un atbildīga par visām norisēm, tāpēc vēlos izprast tās lietas, uz kurām balstās visi lēmumi, kas valstī tiek pieņemti. Es ticu, ka man tas ir pa spēkam, tādēļ aktīvi meklēju iespējas sevi pilnveidot. Viens no piemēriem ir ANO modelēšanas spēle Ukrainā, kur biju viena no Latvijas jauniešu delegācijas pārstāvēm. Šajā pasākumā ieguvu vērtīgas zināšanas par Apvienoto Nāciju Organizācijas komiteju priekšlikumu izvirzīšanu un lēmumu pieņemšanas principiem Ģenerālajā asamblejā, kā arī iepazinu diplomātisko vidi un darbojos tajā. Es uzskatu, ka, pilnveidojoties dažādās jomās, esmu spējīga ietekmēt savas valsts nākotni un sekmēt pozitīvu tās virzību, tāds ir mans nākotnes mērķis.

 

Noslēgumā vēlos izmantot citātu no Gunāra Astras "Pēdējā vārda": "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ mācījusies, un pārcietīs arī šo tumšo laiku." Viņš ticēja, ka šis tumšais laiks izgaisīs. Ticība bija tā, kas deva viņam spēku. Šis tumšais laiks ir pagājis, un arī es ticu tam, ka mūsu tautai priekšā ir gaiša nākotne. Tā ir daudz cietusi un daudz mācījusies. Latviešu tauta ir stipra tauta. Ticēsim, domāsim un darīsim! Par gaišu Latviju!

Latvijai 99!

Grobiņas ģimnāzijas saime un viesi no Dassovas (Vācija) bija kopā, lai saņemtu svētku sveicienus no direktores Lailas Urbānes, skolēnu domes priekšsēdētājas Selīnas Kristas Dones un priekšsēdētājas vietnieces Amandas Baužes. Svētku koncertu kuplināja meiteņu koris un vokālais ansamblis "Sonorus" (vadītāja Anita Elere), deju kolektīvs "Spararats" (vadītāja Inga Papirte) un 9.-12.klašu skatuves runas dalībnieki.


"Daudz laimes dzimšanas diena, Latvija!"

Tik patiesi un sirsnīgi novēlēja Džastina koncerta noslēgumā.

20171117_102229.jpg 20171117_102638.jpg 20171117_102655.jpg 20171117_102712.jpg 20171117_104026.jpg 20171117_105012.jpg

Eiropas kluba konkurss "Ceļā uz simtgadi" noslēdzies!

Grobiņas ģimnāzijas Eiropas kluba konkurss "Ceļā uz simtgadi" ir noslēdzies!
II kārtā uzvarēja Pāvilostas vidusskolas "8.klase".
2.un 3.vietā palika Bauskas Valsts ģimnāzijas un Grobiņas ģimnāzijas komandas. Vēl piedalījās skolēni no Liepājas, Gaviezes un Kapsēdes kā arī ārpus konkursa viesi no Vācijas.
IMG_1217.JPG IMG_1218.JPG IMG_1219.JPG IMG_1222.JPG IMG_1224.JPG IMG_1225.JPG IMG_1228.JPG IMG_1229.JPG IMG_1230.JPG IMG_1231.JPG IMG_1232.JPG IMG_1233.JPG IMG_1236.JPG IMG_1237.JPG IMG_1238.JPG IMG_1240.JPG IMG_1242.JPG IMG_1245.JPG IMG_1246.JPG IMG_1247.JPG IMG_1249.JPG IMG_1250.JPG IMG_1251.JPG IMG_1252.JPG IMG_1256.JPG IMG_1260.JPG IMG_1266.JPG IMG_1267.JPG IMG_1268.JPG IMG_1269.JPG IMG_1270.JPG IMG_1271.JPG IMG_1272.JPG IMG_1275.JPG IMG_1276.JPG IMG_1277.JPG IMG_1280.JPG IMG_1282.JPG IMG_1284.JPG IMG_1286.JPG IMG_1287.JPG IMG_1291.JPG IMG_1293.JPG IMG_1297.JPG IMG_1302.JPG IMG_1307.JPG IMG_1308.JPG IMG_1309.JPG IMG_1310.JPG IMG_1311.JPG IMG_1312.JPG

Piedalāmies konferencē

Grobiņas ģimnāzijas direktore un direktores vietniece izglītības jomā piedalījās konferencē "Практическая методологическая конференция международного учителя «Значение образования - волнение ученика. Между реальностью и ожиданиями» Lietuvā. Skolas vadība uzstājās ar lasījumu "Kompetenču pieeja saistībā ar jaunā mācību satura ieviešanu valstī, konkrēti Grobiņas ģimnāzijā".

IMG_6567.JPG IMG_6568.JPG IMG_6572.JPG

Festivāls "Zem mākslinieka Roberta Stārosta zvaigzes"

Selīnas Stongres, Amandas Lāces, Airitas Pulkstenes darbi guaša tehnikā.

IMG-20171020-WA0028.jpg IMG-20171020-WA0029.jpg IMG-20171020-WA0030.jpg

Kadetu nodarbības var sākties!

    Pēc 4 mācību stundām ğimnāzijas jaunie kadeti visi kopā tiekas ārā pie skolas stadionā, lai noklausītos virsseržantes Lailas Urbānes sveicienu un dotos tālāk uz kadetu cienīgiem pārbaudījumiem "Lāčkokos".

    Jaunie kadeti apgūst dažādas izdzīvošanas prasmes - orientēšanos, precizitāti šaušanā ar čiekuriem, pacietību zirņu lasīšanā, spēju efektīvi paslēpties briesmu gadījumos, tiek veicinātas komandu darba un sadarbības prasmes u.c.

    Vispārējs noskaņojums pacilāts, kadeti cīnās kā nu katra komanda prot.

Veiksmi viņiem arī turpmākajās dzīves cīņās!

2017-10-18-PHOTO-00003715.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003716.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003717.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003718.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003719.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003720.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003721.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003722.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003723.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003724.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003725.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003726.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003727.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003728.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003729.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003730.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003731.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003732.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003733.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003734.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003735.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003736.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003738.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003739.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003740.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003741.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003742.jpg 2017-10-18-PHOTO-00003743.jpg