Notikumu un sajūtu dienasgrāmata „Nordplus” projektam

               Ir 20.janvāris, drīz būs pusnakts. Visi projekta „Nordplus” dalībnieki nepacietīgi skolas 

autostāvvietā gaida, kad no ziemeļu valstīm – Islandes, Zviedrijas un Somijas – ieradīsies viņu jaunie ģimenes locekļi. Atbrauc autobuss, kurā ir 12 ārvalstu jaunieši un 6 skolotāji, cilvēku masa dubultojas, katrs cenšas atrast kādu pazīstamu acu pāri. Pē

 

c pāris apskāvieniem un draudzīgām sasveicināšanās frāzēm jaunieši dodas uz savām jaunajām mājām iepazīt savu latviešu ģimeni. Visi ir noguruši, rīt agri jāceļas, taču tas neattur no vēlajām nakts sarunām un pāris krūzēm piparmētru tējas.

Svētdiena, diena, kad katrs pats izvēlas, kā to pavadīt. Viena daļa to pavada ar ģimeni, otra – ar draugiem, dodoties dažādos piedzīvojumos, piemēram, iepazīstot Rīgas Motormuzeju, slidojot, ejot uz kino ar citiem ‘’NORDPLUS” projekta dalībniekiem, apmeklējot baletu koncertzālē „Lielais dzintars” vai vienkārši staigājot 

 

pa mežu.

 

Pirmdienas rīts. Vannasistabā ir par vienu zobu birsti vairāk, un rīta rutīna sākas 15 minūtes agrāk, lai parūpētos ne tikai par sevi, bet arī paspētu nodrošināt visu nepieciešamo savam viesim. To izdarīt ir viegli, jo esam pilni patīkama satraukuma, un gulēšana pārmaiņas pēc nav pirmajā vietā.

Ierodoties skolā, satiekamies ar pārējiem projekta dalībniekiem, lai dotos uz pirmo projekta sapulci aktu zālē. Skolēni, kuri iepriekšējā mācību gadā aizceļoja uz Islandi, kavējas atmiņās par lieliski pavadīto laiku ledus zemē, skatoties direktores Lailas Urbānes prezentēto videoklipu. Skola patīkami pārsteidz ziemeļvalstu viesus, uzdāvinot katram vienu aproci ar latviešu rakstiem, kas uzreiz tiek apsieta ap roku.

Protams, aizbraucot uz citu valsti, ir jāiepazīst tās valoda, par to parūpējas latviešu valodas skolotāja Kristīne Strīķe, kura novada stundu Bērnu un jauniešu atpūtas centrā jeb zaļajā namiņā. Tieši tur pēc 40 minūtēm visi jaunieši tiek iesaistīti dažādās iepazīšanās aktivitātēs.

Pēc kāda laika laukā ir sācies pamatīgs sniega putenis, taču mēs no tā nebaidāmies un ejam uz Grobiņas Sporta centru, kur divas stundas spēlējam sporta spēles, kā basketbolu, tautasbumbu un futbolu, bez apaviem. Pēc sportošanas ir jāuzņem enerģija, to darām skolas ēdnīcā. Kad visi ir laimīgi un paēduši, pulcējamies foajē, lai ietu uz autobusa pieturu un brauktu spēlēt boulingu Liepājā. Pēc aktīvi pavadītās dienas dodamies pie Terēzes Treimanes no 11.a, lai veiksmīgi noslēgtu vakaru: ēdam picas, spēlējam biljardu un dzeram gāzētus dzērienus.

Lai ārvalstu skolēni iepazītu Grobiņas ģimnāzijas skolas ritmu, mēs, ņemot viesus līdzi, apmeklējam pirmās trīs mācību stundas. Skolotāji ir sagatavojuši stundas tā, lai tajās būtu iesaistīti arī mūsu ārzemju draugi. Otrdienā sākas nopietnā projekta daļa, kad tiekam sadalīti grupās un intervējam četru restorānu īpašniekus, iegūstam ieskatu par restorānu piedāvājumiem un organizatoriskiem jautājumiem. Saņemto informāciju no restorāniem un kafejnīcām “Barons”,  “Darbnīca”, “Hot Potato” un “Klondaika” apstrādājam un veidojam SVID analīzes, lai nākamajā dienā tās prezentētu restorānu īpašniekiem. Pirms naktsmiera pavadām lielisku vakaru pie Andra Duļķina no 11.a, kārtējo reizi spēlējot spēles un ēdot.

Trešdienas rītā varam nedaudz ilgāk pagulēt un atgūt nedēļā zaudēto miegu. Kad ierodamies skolā, pieliekam pēdējos punktiņus uz “i” mūsu SVID analīzēm un dodamies tās prezentēt aktu zālē. Lai gan uz prezentāciju noklausīšanos bija uzaicināti visu restorānu un kafejnīcu pārstāvji, bet ieradās tikai no „Klondaikas”. Pēc saņemtās kritikas par paveikto darbu visi dodamies ieturēt maltīti, lai saņemtu spēkus pēdējam uzdevumam – SVID analīžu iztulkošanai mūsu dzimtajās valodās. Ap pulksten diviem viegli uzelpojam, jo smagais darbs ir padarīts. Izmantojam brīvo laiku, gatavojoties internacionālajam vakaram, kurā katra valsts prezentē savus nacionālos ēdienus un piedalās viktorīnās par Latviju, Islandi, Somiju un Zviedriju. Latvieši mājās kā cienastu sagatavoja biezpiena bumbiņas, rasolu, maizes zupu, sāļos groziņus un iepirka dažādus našķus, kā zefīrus un dzērvenes pūdercukurā. No Islandes galda baudām aitas gaļas izstrādājumus, no Somijas – lakricu un šokolādi, no Zviedrijas – kaviāru un zivju pastēti. Protams, ēdienu pagaršoja un iesaistījās valstu viktorīnās ne tikai projekta dalībnieki, bet arī viņu ģimenes locekļi. Kad visiem mutes un vēderi pilni, skatāmies sagatavotos videoklipus par ēšanas paradumiem visās projektā iesaistītajās valstīs. Mēs, latvieši, lepojamies ar savām tradīcijām, tāpēc pasākumā esam tērpušies latviešu tautastērpos, vēlāk rādām arī kādu fragmentu no Latvijas Dziesmu un deju svētkiem. Internacionālais vakars beidzas ap pulksten desmitiem, tad arī visi, patīkami noguruši, ejam mājās, lai iekristu savās gultās.

Nākamajā rītā atkal enerģijas pilni, daļa no mums brauc uz Aizputi piedalīties florbola sacensībās, bet pārējie brauc ekskursijā iepazīt Liepāju. Dodamies uz folkloras centru Bāriņu ielā un Ziemeļu fortiem, kur izstaigājam vecos bunkurus un pārvaram bailes no kukaiņiem un tumsas. Noķēruši Liepājas vēju, ierodamies kafejnīcā ‘’Doka pica” un uzņemam enerģiju. Pēc pilsētas apskatīšanas sākas brīvais laiks, ko vieni izmanto, sapērkot suvenīrus no Latvijas, bet citi uzreiz brauc mājās sakravāt koferus un ieturēt pēdējās kārtīgās vakariņas kopā ar ģimeni. Vakaru un pašu projektu noslēdzam Selīnas Dones no 12.b mājā ar mīļām sarunām, citu tautu mūziku un asarām acīs, jo nevēlamies vēl atvadīties. Pulksten divos naktī jau esam pie skolas, un neviens nevēlas kāpt autobusā, tiek veikti pēdējie apskāvieni, un sākas asaru plūdi visas nakts garumā, jo pāris dienās paspējām kļūt par ļoti labiem draugiem.

Lielu paldies sakām skolotājai Indrai Kalniņai, kura deva mums iespēju piedalīties šajā lieliskajā 2 gadus garajā projektā!

 

Projekta dalībnieces

Jolanta un Terēze no 11.a klases